Svarīgākās izmaiņas MK 238 “UGUNSDROŠĪBAS NOTEIKUMI”

26.10.2016

Labdien!

Vēlamies, Jūs, informēt, ka 2016.gada 1.septembra ir stājušies spēkā MK noteikumi Nr.238 “Ugunsdrošības noteikumi”. Līdz ar jauno ugunsdrošības noteikumu stāšanos spēkā ir izmainījušās virkne ugunsdrošības prasību. Nedaudz par būtiskākajām no tām:

Vispārīgie jautājumi

• Ir noteikts jauns termins – atbildīgā persona – kas atbilst ugunsdrošības un ugunsdzēsības likuma 9.pantā noteiktam tiesību subjektam (2.1.).

Ugunsdrošības un ugunsdzēsības likums,

 9.pants. Atbildība par ugunsdrošību objektā

(1) Par ugunsdrošību objektā ir atbildīgs ēkas, būves, to daļu vai zemesgabala īpašnieks (valdītājs) vai pārvaldnieks, ja tas paredzēts pārvaldīšanas līgumā, bet iznomātā (izīrētā) vai lietošanā nodotā ēkā, būvē, to daļās vai zemesgabalā par ugunsdrošību ir atbildīgs nomnieks (īrnieks) vai cits lietotājs, ja tas paredzēts līgumā.

(2) Vairākām personām iznomātā vai lietošanā nodotā ēkā, būvē, to daļās vai zemesgabalā par koplietošanas ugunsdrošības inženiertehnisko sistēmu un aprīkojuma ekspluatāciju atbilstoši ražotāja tehnisko noteikumu un ugunsdrošību regulējošu normatīvo aktu prasībām ir atbildīgs ēkas, būves, to daļu vai zemesgabala īpašnieks (valdītājs) vai pārvaldnieks, ja tas paredzēts pārvaldīšanas līgumā.

 

Vispārīgās ugunsdrošības prasības

• Ir noteikts, ka objektu un teritoriju drīkst ekspluatēt atbilstoši noteiktajam lietošanas veidam un būvprojektā noteikto ugunsslodzi, ievērojot normatīvo aktu prasības ugunsdrošības jomā (9.).

Ja objekts netiek lietots atbilstoši lietošanas veidam, nepieciešams noformēt lietošanas funkciju maiņu normējošos dokumentus, nepieciešamības gadījumā, izstrādāt jaunu būvprojektu.

Papildus jau iepriekšējiem ir noteikti jauni pienākumi daudzdzīvokļu objektu atbildīgai personai:

• Nodrošināt ugunsdrošības prasību ievērošanu objekta un teritorijas koplietošanas (kopīpašuma) daļās (14.1.);

Atbildīgā persona, kas varētu būt īpašnieks vai pārvaldnieks, ir atbildīgs par ugunsdrošību kāpņu telpās, bēniņos, pagrabos, liftu šahtās, u.c. telpās.

 

• Uzturēt inženiertīklu, ugunsdrošībai nozīmīgo inženiertehnisko sistēmu un ugunsdzēsības aprīkojumu atbilstoši ražotāja tehnisko noteikumu un ugunsdrošību regulējošo normatīvo aktu prasībām. (14.2.)

Apkalpojot, remontējot vai papildinot ugunsdrošībai nozīmīgās inženiertehniskās sistēmas, tīklus un aprīkojumu ir jāievēro visas normatīvo aktu prasības, tajā skaitā būvprojekta izstrāde, pieņemšanas nodošanas akti, kā arī jālabo citi dokumenti, kuros var atsaukties veiktās izmaiņas – evakuācijas plāni, zonu saraksti, instrukcijas, u.c.

 

• Objektā, kas augstāks par diviem stāviem, katru kāpņu telpas stāvu nodrošina ar attiecīgā stāva kārtas numuru. (18.)

Atbilstoši, katrā stāvā ir jāizvieto šī stāva numurs, noteikumi nenosaka nekādas papildus prasības numura dizainam vai izvietojumam.

 

• Durvis, kas atdala kāpņu telpu no citas nozīmes telpas, aprīko ar pašaizveres mehānismiem un noblīvētām piedurlīstēm. Šā punkta prasības neattiecas uz durvīm, kas atdala dzīvokli no kāpņu telpas. (19)

Tuvākās durvis, kas atdala kāpņu telpu no gaiteņa, vējtvera, palīgtelpām un citām telpām vajadzēs aprīkot ar pašaizveres mehānismu.

Vispārīgās ugunsdrošības prasības teritorijā

• Atbildīgā persona veic pasākumus, lai teritorijā nenotiktu kūlas vai zāles degšana. (28)

Ir noteikta tieša atbildība par to, lai nenotiktu kūlas dedzināšana.

 

• Pie katras iebrauktuves teritorijā, kurā ir ugunsdzēsības ūdensņemšanas vieta, izvieto ugunsdzēsības ūdensņemšanas vietu izvietojuma shēmu. Shēma ir viegli uztverama, un tās minimālais izmērs ir 1 x 1 m. (30; 31)

Vajag pievērst uzmanību 3 lietām: Shēmai ir jāatrodas pie katras iebrauktuves teritorijā, minimālais izmērs ir 1x1m, shēma attiecas tikai uz teritorijām, kurās atrodas ugunsdzēsības ūdensņemšanas vietas (hidranti, dīķi, pazemes rezervuāri, u.c.)

 

• Aizliegts novietot transportlīdzekli un kuģošanas līdzekli zem tilta, viadukta un tunelī, kā arī transportlīdzekli, kas paredzēts degtspējīgu šķidrumu vai gāzu pārvadāšanai, aizliegts novietot tuvāk par 50 m no publiska objekta, dzīvošanai paredzēta objekta, tilta, tuneļa un viadukta. (35.; 37)

 

Vispārīgās ugunsdrošības prasības būvobjektā

• Par ugunsdrošības prasību ievērošanu būvobjektā un būvdarbu izpildes gaitā atbild būvdarbu veicējs. (41.)

Būvdarbu laikā atbildība par ugunsdrošību ir noņemta no objekta īpašnieka un uzlikta būvdarbu veicējam.

 

• Ugunsdzēsības transportlīdzekļiem paredzētās piebrauktuves un caurbrauktuves platums nedrīkst būt mazāks par 3,5 m. Strupceļā ierīko vismaz 12 x 12 m lielu laukumu vai loku, kur apgriezties ugunsdzēsības transportlīdzekļiem.(46.)

Ir noteiktas precīzas prasības ar fiksētiem minimālajiem izmēriem.

 

• Būvobjektu nodrošina ar ugunsgrēka izziņošanas ierīcēm un evakuācijas ceļiem nodarbināto evakuācijai. Evakuācijas ceļus nodrošina ar apgaismojumu.( 48.)

Visos būvobjektos būs nepieciešams ierīkot ugunsgrēka trauksmes izziņošanas ierīces, lai darbiniekiem operatīvi varētu paziņot par ārkārtas situāciju objektā.

 

Inženiertīklu ugunsdrošības prasības

Elektroinstalācija, elektroiekārta un elektroierīce

• Elektroinstalācijas (tai skaitā zemējuma un zibensaizsardzības ierīces) pārbaudi jāveic reizi 10 gados, bet, ja objektā vai teritorijā ir:
• sprādzienbīstama vide, – reizi divos gados;
• ķīmiski agresīva vide, – reizi gadā.

Vienlaicīgi ar elektroinstalācijas pārbaudi ir jāveic elektroinstalācijas kontaktu savienojumu kvalitātes (piemēram, nozarkārbā, elektrosadales skapī (sadalnē), aizsargierīču uzstādīšanas vietās) pārbaude ar termokameru.

Ir noteikts lielāks elektroinstalācijas pārbaudes termiņš – 10 gadi, līdzšinējo 6 gadu vietā. Pārbaudes tiks veiktas retāk, toties tās būs apjomīgākas un kvalitatīvākas, jo tiks veikta arī elektroinstalācijas kontaktu savienojumu kvalitātes pārbaude (kontaktu savienojumu pārbaude būs obligāta no 01.09.2017., līdz tam elektroinstalācijas pārbaudi var veikt bez kontaktu pārbaudes).

Elektroinstalācijas pārbaudēm, kas veiktas līdz 01.09.2016. derīguma termiņš paliek 6. gadi.

 

• Elektroinstalāciju, kas netiek ekspluatēta (nav pieslēgta pastāvīgam elektroenerģijas spriegumam), demontē būvniecību regulējošos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

Objektos būs nepieciešams noņemt visu veco neizmantojamo elektroinstalāciju (vadus), kā arī visas atslēgtās, neizmantojamās ierīces (savienojuma kārbas, rozetes, gaismas ķermeņus, u.c.).

 

• Aizliegts izmantot pagarinātājus vai pagaidu elektroinstalāciju, kas pilnīgi vai daļēji ir saritināti uz spoles vai cilpās, ja to nav paredzējis ražotājs.

Prasība ieviesta, lai novērstu pārslodzi un iespējamo īssavienojumu. Uzmanīgi iepazīstaties ar ražotāja lietošanas noteikumiem un ievērojiet tos.

 

Apkures un ventilācijas sistēma, iekārta un ierīce

• Sodrējus no ilgdedzes cietā kurināmā apkures ierīces un iekārtas dūmvada tīra pirms apkures sezonas sākuma (līdz 1. novembrim), kā arī vienu reizi apkures sezonā (no 1. novembra līdz nākamā gada 1. martam). Ilgdedzes cietā kurināmā apkures ierīce un iekārta ir apkures ierīce un iekārta, kura neakumulē (sevī neuzkrāj) siltumu ilgāk par trim stundām.

Citas cietā un šķidrā kurināmā apkures ierīces un iekārtas (kas nav ilgdedzes), kā arī to dūmvadus, tīra pirms apkures sezonas sākuma (līdz 1. novembrim).

Skaidri noteikts, kas ir ilgdedzes cietā kurināmā apkures ierīces un iekārtas, kā arī dūmvadu tīrīšanas termiņi.

 

• Par dūmvada, apkures ierīces un iekārtas, gāzes aparāta, dabīgās ventilācijas kanāla tīrīšanas rezultātiem sastāda aktu.

Šī prasība attiecas uz pilnīgi visiem objektiem, arī uz viendzīvokļa (privātām dzīvojamām mājām). Viendzīvokļa objektā ir atļauts to veikt objekta atbildīgai personai, arī tad ja tai nav atbilstošas izglītības vai kvalifikācijas apliecinoša dokumenta.

 

• Cietā un šķidrā kurināmā apkures iekārtas, ierīces, dūmvada un dabīgās ventilācijas kanāla tehniskā stāvokļa pārbaudi veic reizi piecos gados. Par dūmvada, apkures iekārtas, ierīces un dabīgās ventilācijas kanāla tehniskā stāvokļa pārbaudes rezultātiem sastāda tehniskā stāvokļa pārbaudes aktu ( pielikums).

Ir precīzi noteikts cik bieži ir jāveic minēto iekārtu tehniskā stāvokļa pārbaude. Šo pārbaudi var veikt tikai persona ar atbilstošu izglītības vai kvalifikācijas apliecinošu dokumentu.

 

• Dabīgās ventilācijas kanālu pārbauda un tīra ne retāk kā reizi 5 gados, bet ja objektā ir gāzes aparāts – ne retāk kā reizi 3 gados.

Prasība attiecas arī uz daudzīvokļu un viendzīvokļa objektiem.

• Aizliegts daudzdzīvokļu objektā dabīgās ventilācijas kanālam pievienot mehāniskās ventilācijas iekārtu, ja telpā izvietots gāzes aparāts un nav ventilācijas, kas nodrošina pastāvīgu gaisa apmaiņu telpā un noplūdušās gāzes novadīšanu ārpus būves;

Šī prasība neattiecas uz visiem daudzīvokļu objektiem, bet tikai uz tiem kur ir izvietots gāzes aparāts. Gāzes aparāts ir ierīce, kurā par kurināmo izmanto gāzi, tātad daudzīvokļu ēkās, kuru dzīvokļos nav uzstādīta gāzes ierīce, ventilācijas kanālam drīkst pievienot mehānisko ventilācijas ierīci. Prasība stājas spēkā no 01.01.2019.

 

• Aizliegts izmantot dūmvadu, mehāniskās ventilācijas sistēmu un dabīgās ventilācijas kanālu tam neparedzētiem nolūkiem (elektroinstalācijas, elektronisko sakaru tīklu vai citu inženiertīklu tranzītam).

Lai netiktu traucēta ventilācijas sistēmu darbība un bojāts to tehniskais stāvoklis.

 

• Mehāniskās ventilācijas sistēmas tehniskā stāvokļa pārbaudi un tīrīšanu veic reizi piecos gados. Par mehāniskās ventilācijas sistēmas tīrīšanu vai pārbaudes rezultātiem sastāda aktu.

Šī prasība attiecas uz pilnīgi visiem objektiem, arī uz viendzīvokļa (privātām dzīvojamām mājām). Viendzīvokļa objektā ir atļauts to veikt objekta atbildīgai personai, arī tad ja tai nav atbilstošas izglītības vai kvalifikācijas apliecinoša dokumenta.

 

• Aizliegts ventilācijas iekārtas telpā uzglabāt vielas un priekšmetus.

Prasība ir iekļauta, lai telpas tiktu izmantotas pēc savas nozīmes un netiktu pārvērstas par noliktavām.

 

Ugunsdrošībai nozīmīgās inženiertehniskās sistēmas

Ugunsdzēsības ūdensapgāde

• Ugunsdzēsības ūdensapgādes sistēmas bojājumus novērš pēc iespējas īsākā laikposmā, bet ne vēlāk kā 48 stundu laikā pēc bojājuma konstatēšanas brīža. Par plānotu remontu, kura dēļ tiks atvienots vai pazemināts spiediens ugunsdzēsības ūdensapgādes ārējā sistēmā, atbildīgā persona rakstiski informē Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestu. Ja neplānota remonta dēļ tiek atvienots vai pazemināts spiediens ugunsdzēsības ūdensapgādes ārējā sistēmā, atbildīgā persona nekavējoties informē Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestu, zvanot uz vienoto ārkārtas palīdzības izsaukumu numuru 112.

Kā jauninājums ir pievienota prasība, paziņot VUGD par ārējo ugunsdzēsības ūdens sistēmu bojājumiem un remontiem, kuru laikā tiek atvienots vai pazemināts spiediens sistēmā.

 

• Ugunsdzēsības ūdensapgādes sistēmu, ugunsdzēsības ūdensņemšanas vietu, kā arī piebraukšanas ceļu pie tās apzīmē ar 3.1., 3.2., 3.3., 3.4., 3.5., 4.2. un 4.3. zīmi ( pielikums).

Ir precīzi noteiktas zīmes kuras ir jāizmanto apzīmēšanai un paraugi ir brīvi pieejami noteikumu pielikumā.

• Ugunsdzēsības hidrantu akas vāku un virszemes ugunsdzēsības hidrantu krāso sarkanā (piemēram, RAL-3001) krāsā.

Līdz šim aku vāku krāsošana bija tikai ieteikums, šobrīd tā jau ir noteikta prasība. Krāsi jābūt sarkanai, tonis precīzi nav noteikts.

 

• Par ugunsdzēsības hidranta pārbaudes rezultātiem persona, kura veica pārbaudi, sastāda pārbaudes aktu. Aktā norāda ugunsdzēsības hidranta numuru, tipu un ražību (litri sekundē), ūdens spiedienu ūdensvadā (bāri), ūdensapgādes cauruļvada diametru un ūdensapgādes sistēmas atbilstību tehniskā projekta risinājumiem un būvniecību regulējošo normatīvo aktu prasībām. Pārbaudes aktam pievieno ārējā ūdensapgādes tīkla plānu, kurā norādīta ugunsdzēsības hidranta atrašanās vieta.

Saskaņā ar minēto noteikumu punktu, nepietiks ar vienkārši sastādītu aktu par to ka ir veikta hidrantu pārbaude. Ugunsdzēsības hidrantu pārbaudes aktā obligāti ir jānorāda visa augstāk minētā informācija un mērierīcēm ir jābūt verificētām.

 

• Aizliegts:
• ierīkot stāvvietu un novietot transportlīdzekli uz ugunsdzēsības hidranta akas vai aizkraut to;

Prasība bija jau iepriekš.

• novietot vielas un priekšmetus 1,5 m rādiusā no ugunsdzēsības hidranta akas;

Nepieciešams, lai ugunsdzēsēji varētu brīvi izmantot ugunsdzēsības hidrantu.

• novietot vielas un priekšmetus tuvāk par 1 m no iekšējā ugunsdzēsības ūdensvada krāna.

Nepieciešams, lai būtu redzama ugunsdzēsības krānu atrašanās vieta un kavēkļi to izmantošanā. Pie priekšmetiem tiek attiecināmi arī mēbeles, telpaugi , reklāmas stendi u.c.

 

• Ugunsdzēsības rezervuāra un mākslīgas atklātas ūdens tilpnes atbildīgā persona nodrošina ūdensņemšanas vietas pārbaudi ne retāk kā divas reizes gadā (vasaras un ziemas periodā).

Nav noteikts nekāds atskaites veids par pārbaudi. Par ziemas periodu var uzskatīt laika posmu no 1.decembra līdz 1.martam.

 

• Iekšējā ugunsdzēsības ūdensvada krānu novieto īpašā skapī vai nišā, krānam pievieno šļūteni un stobru. Iekšējā ugunsdzēsības ūdensvada krāna šļūtenes garums ir vismaz 20 m. Šļūtenei pievienotais stobrs nodrošina kompaktu strūklu un ir noslēdzams.

Ir ieviesta jauna prasība, tagad stobriem ir jābūt noslēdzamiem. Būs jāveic visu nenoslēdzamo stobru nomaiņa.

 

• Uz ugunsdzēsības krāna skapja durvīm norāda krāna kārtas numuru, vienoto ārkārtas palīdzības izsaukumu numuru 112, kā arī izvieto 4.4. zīmi ( pielikums). Ugunsdzēsības krāna pārbaudi veic ne retāk kā reizi gadā. Pie ugunsdzēsības krāna izvieto informāciju par veikto pārbaudi (2. pielikums).

Šeit uzmanība ir jāpievērš tam ka telefona numurs “01” vairs nedarbojas un ugunsdzēsības krānu kastēm nedrīkst būt šī maldinošā informācija, jābūt norādītam tikai vienotam ārkārtas palīdzības izsaukumu numuram “112”. Nav noteikts kādā veidā ir jāizvieto informācija par ugunsdzēsības krānu pārbaudi – tā var būt speciāla uzlīme vai uz papīra lapas uzrakstīta informācija, galvenais, lai tā atbilstu 2.pielikuma prasībām.

Ugunsaizsardzības ierīce un sistēma

• Viendzīvokļa objekta un daudzdzīvokļu objekta dzīvokļa katrā stāvā izvieto vismaz vienu autonomo ugunsgrēka detektoru. Autonomo ugunsgrēka detektoru uzstāda un uztur darba kārtībā, ievērojot ražotāja prasības.

Tas nozīmē, ka pilnīgi visos dzīvokļos un privātmājās ir jāuzstāda autonomie dūmu detektori. Ja privātmājai ir vairāki stāvi, tad katrā tās stāvā ir jābūt vismaz vienam detektoram. Kā arī ja dzīvoklim ir vairāki stāvi, tad katrā tā stāvā ir jābūt vismaz vienam autonomam dūmu detektoram.

Ugunsaizsardzības sistēmu ekspluatācijas prasības

• Objektā, kurā atrodas ugunsaizsardzības sistēma, pie uztveršanas, kontroles un indikācijas iekārtas (turpmāk – panelis) uzglabā:
• ugunsaizsardzības sistēmas tehnisko projektu vai atbildīgās personas apstiprinātu minētā dokumenta kopiju;
• ugunsaizsardzības sistēmas pieņemšanas aktu un tam pievienotos dokumentus vai atbildīgās personas apstiprinātas minēto dokumentu kopijas;
• ugunsaizsardzības sistēmas aizsargājamo telpu (zonu) sarakstu vai grafisku aizsargājamo zonu attēlojumu telpās;
• ugunsaizsardzības sistēmas iedarbošanās gadījumu un bojājumu uzskaites žurnālu ( pielikums).

Ir izmainītas un papildinātas prasības par dokumentiem, kas jāglabā pie paneļa. Iesakām sagatavot tehniskā projekta un citu nepieciešamo dokumentu kopijas, jo nozaudēšanas gadījumā, oriģinālus atjaunot būs ievērojami grūtāk un dārgāk. Pievērsiet uzmanību, ka vairs nav ugunsaizsardzības sistēmu tehniskās apkopes un remontdarbu uzskaites žurnāla, turpmāk visi bojājumi, remonta darbi, apkopes un iedarbošanās tiek reģistrētas ugunsaizsardzības sistēmas iedarbošanās gadījumu un bojājumu uzskaites žurnālā, kas atšķiras no iepriekšējās versijas.

 

• Atbildīgā persona nodrošina personai, kura uzrauga ugunsaizsardzības sistēmu, ugunsdrošības instruktāžu par:
• ugunsaizsardzības sistēmas darbspējas noteikšanas kārtību;
• ugunsaizsardzības sistēmas ekspluatācijas nosacījumiem;
• aizsargājamo telpu nosaukumiem un atrašanās vietām. Šā apakšpunkta prasības neattiecas uz objekta personālu, kas neatrodas vienā objektā ar uzstādīto ugunsaizsardzības sistēmu;
• rīcību gadījumā, ja no ugunsaizsardzības sistēmas pienāk trauksmes signāls par ugunsgrēka izcelšanos vai sistēmas bojājumu, kā arī rīcību stacionārās ugunsdzēsības sistēmas darbības laikā un pēc sistēmas funkciju izpildes.

Personai, kura uzrauga ugunsaizsardzības sistēmu, ir pienākums zināt šo noteikumu augstāk minēto informāciju.

Jaunie ugunsdrošības noteikumi vairs neprasa, lai pie paneļa būtu instrukcija par rīcību ja pienāk signāls par trauksmi, tā vietā atbildīgai personai ir jānodrošina sistēmu uzraugošā personāla speciāla instruktāža. Kā arī noteikumi uzliek par pienākumu sistēmu uzraugošajam personālam zināt šajā instruktāžā iekļauto informāciju. SIA “AP-HELP” iesaka atstāt pie paneļiem to lietošanas un rīcības trauksmes gadījumā instrukcijas, stresa situācijās, tās var būt labs palīgs.

 

Automātiskās ugunsgrēka atklāšanas un trauksmes signalizācijas sistēma

• Aizliegts izvietot ventilācijas iekārtas un ierīces vai gaisa kondicionēšanas iekārtas un ierīces ugunsgrēka detektora tuvumā, ja tās var ietekmēt detektora darbību.

Iepriekš nebija tik tieši noteiktas prasības. Prasība ir iekļauta noteikumos, jo ventilācijas un kondicionēšanas iekārtu darbība var aktivizēt vai traucēt ugunsgrēka atklāšanas detektoru darbu. Nav noteikti konkrēti attālumi, tas būs atkarīgs no katras kondicionēšanas vai ventilācijas jaudas un darbības veida.

 

 

Gaisa virsspiediena un dūmu izvades sistēma

• Aizliegts dūmu novadīšanas šahtās izvietot kabeļus, iekārtas, ierīces un citus materiālus;

Ļoti nozīmīga prasība, kurai uzmanību ir jāpievērš ēku apsaimniekotājiem, jo interneta un tv operatoriem patīk izmantot dūmu novadīšanas šahtas kabeļu izvilkšanai.

 

• Aizliegts izmantot dūmu novadīšanas vārstus un lūkas vēdināšanai.

Tas ir jauninājums, jo iepriekš nebija aizliegts izmantot vēdināšanai dūmu novadīšanas lūkas .

 

• Neautomātiskās dūmu izvades sistēmas pārbaudi veic ne retāk kā divas reizes gadā, vienu no pārbaudēm veicot laikposmā no 1. decembra līdz 1. martam.

Iepriekš neautomātiskās ugunsaizsardzības sistēmas bija jāpārbauda tikai reizi gadā, tagad to vajadzēs veikt divreiz. Pievērsiet uzmanību, ka vienai no pārbaudēm ir jābūt ziemas periodā. Noteikumos nav noteiks kādā veidā ir jāapliecina veiktā pārbaude un tās rezultāti, SIA “AP-HELP” iesaka brīvā veidā sastādīt pārbaudes aktu.

 

Ugunsdrošības instrukcija un ugunsdrošības instruktāža

• Daudzdzīvokļu objekta atbildīgā persona nodrošina ugunsdrošības instrukcijas izstrādi koplietošanas telpām un teritorijai. Daudzdzīvokļu objekta atbildīgā persona ar ugunsdrošības instrukciju iepazīstina kopīpašniekus, īrniekus un nomniekus.

Jauninājums, kura iepriekšējos ugunsdrošības noteikumos vispār nebija. Attiecas uz visiem daudzdzīvokļu ēku īpašniekiem, apsaimniekotājiem un pārvaldniekiem. Noteikumi nosaka, ka ar šo instrukciju ir vienkārši jāiepazīstina, to var izdarīt – izplatot instrukciju pasta kastītēs, nosūtot kopā ar ikmēneša rēķiniem, ievietojot apsaimniekotāja elektroniskajā vietnē. Vēlamies informēt, ka saskaņā ar ugunsdrošības noteikumu prasībām par ugunsdrošības instrukcijās iekļaujamo informāciju, vairs nav iespējama pilnīgi vienādu instrukciju izstrāde, tās ir jāizstrādā individuāli katram objektam iekļaujot visu nepieciešamo informāciju.

 

• Tiesības izstrādāt ugunsdrošības instrukciju, veikt ugunsdrošības instruktāžu, praktiskās nodarbības, ugunsdzēsības hidrantu un iekšējā ugunsdzēsības ūdensvada pārbaudi ir personai, kura ir ieguvusi profesionālo izglītību ugunsdrošībā vai saņēmusi apmācību ugunsdrošības jomā:
• saimnieciskās darbības objektam un publiskam objektam, kurā var atrasties no 10 līdz 50 cilvēkiem, kā arī saimnieciskās darbības objektam ar sprādzienbīstamu vidi – atbilstoši Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta izstrādātai mācību programmai (ne mazāk par 20 stundām);
• saimnieciskās darbības objektam un publiskam objektam, kurā var atrasties vairāk par 50 cilvēkiem, kā arī paaugstinātas bīstamības saimnieciskās darbības objektam – atbilstoši Izglītības un zinātnes ministrijas licencētai profesionālās izglītības programmai (ne mazāk par 160 stundām).

Iepriekš prasības par nepieciešamo izglītību ugunsdrošībā tika attiecinātas tikai uz objekta atbildīgo personu par ugunsdrošību. Šobrīd attiecībā uz objekta atbildīgo personu šādu prasību vairs nav, toties tās ir izvirzītas citām personām, kuras veic dažādus darbus. Vēlamies brīdināt, ka VUGD ugunsdrošības uzraudzības inspektoriem ir tiesības pieprasīt apliecinājumu par darbu veicēju vai dokumentu izstrādātāju profesionālo izglītību ugunsdrošībā. Lūdzam savlaicīgi nodrošināties ar šo dokumentu kopijām.

 

• Ugunsdrošības instrukcijā iekļaujamā informācija.

Ugunsdrošības noteikumos ir noteikts ievērojami paplašināts un smalkāk sadalīts iekļaujamās informācijas uzskaitījums. Iesakām visiem uzmanīgi iepazīties ar ugunsdrošības instrukcijā iekļaujamo informāciju un salīdzināt ar esošajām ugunsdrošības instrukcijām objektā. Pagaidām uztraukumam nav pamata, jo jaunu instrukciju izstrādei ir dots laiks līdz 01.09.2017., līdz tam laikam vecās instrukcijas vēl ir derīgas.

 

• Ugunsdrošības instrukciju izstrādā valsts valodā un, ja nepieciešams, tulko visām objektā nodarbinātajām, organizatoriski iesaistītajām personām, kā arī personām, kuras veic darbu objektā uz līguma pamata vai ir citu komersantu darbinieki, kas nodarbināti objektā, atrodas praksē vai apmācībā (turpmāk – nodarbinātais), vai lietotājiem saprotamā valodā.

No prasības izriet, ka atbildīgajai personai ir jābūt pārliecinātam, ka visas objektā nodarbinātās personas saprot valsts valodu un būs spējīgas iepazīties un izprast instrukcijas saturu. Pretējā gadījumā instrukcija ir jātulko darbiniekam saprotamā valodā. Tas attiecās gan uz nodarbinātiem Latvijas republikas pilsoņiem un iedzīvotājiem, gan uz pieaicinātiem viesstrādniekiem.

 

• Nodarbinātā pienākums ir apgūt un zināt ugunsdrošības instrukciju, un ugunsgrēka gadījumā izpildīt šo noteikumu 7.1.1. un 7.1.2. apakšpunktā, kā arī ugunsdrošības instrukcijā noteiktās prasības.

Iepriekš ugunsdrošības noteikumos bija minētas tikai prasības par instruktāžas termiņiem un instrukcijās iekļaujamo informāciju, šobrīd ir noteikti arī darbinieka pienākumi – apgūt un zināt ugunsdrošības instrukciju, kā arī pienākums rīkoties atbilstoši instrukcijā noteiktajam.

 

• Ugunsdrošības instruktāžu veic:
• izglītības iestādēs – ne retāk kā divas reizes gadā;
• ārstniecības un aprūpes iestādēs – ne retāk kā četras reizes gadā;
• citos objektos – ne retāk kā reizi gadā.

Vispārējā prasība ugunsdrošības instruktāžas termiņiem objektos ir palikusi nemainīgi – instruktāža jāveic ne retāk kā reizi gadā. Atsevišķi ir izdalīti tikai divu veidu objekti aprūpes un ārstniecības iestādes, kā arī izglītības iestādes. Gadījumā, ja Jums rodas neskaidrības ar nepieciešamo instruktāžas veikšanas biežumu Jūsu objektā, iesākām konsultēties ar ugunsdrošības speciālistiem.

• Praktiskās nodarbības reģistrē Ugunsdrošības instruktāžas uzskaites žurnālā.

Iepriekš daudzos objektos bija ieviesta kārtība, ka par visa veida praktiskajām nodarbībām – praktiskā evakuācija, apmācība darbam ar ugunsdzēsības aparātiem, u.c. – sastādīt attiecīgu aktu. Šobrīd ugunsdrošības noteikumi nosaka, ka visas nodarbības ir jāreģistrē ugunsdrošības instruktāžas žurnālā ar atbilstošiem ierakstiem.

 

• Praktisko nodarbību laikā tiek praktiski pārbaudīta nodarbināto rīcība, kuru vērtē speciāli norīkoti praktisko nodarbību novērotāji. Novērotāju uzdevums ir fiksēt atbildīgo personu darbības, izvērtēt problēmas un sniegt priekšlikumus par grozījumiem ugunsdrošības instrukcijā.

Praktiskās nodarbības, kurās ir jābūt norīkotiem speciālistiem, mūsu izpratnē būtu nodarbības par rīcību ugunsgrēka gadījumā. Diemžēl ugunsdrošības noteikumi nenosaka nekāda prasības novērotāju izglītībai ugunsdrošības jomā. AP-HELP visiem, kas vēlas novērtēt un uzlabot sava objekta ugunsdrošības līmeni, pieaicināt kvalificētus ugunsdrošības speciālistus ar profesionālo izglītību – ugunsdrošības tehniķis vai ugunsdrošības inženieris. Tikai augsti kvalificēti speciālisti spēs novērtēt patieso ugunsdrošības līmeni Jūsu objektā un sniegt nepieciešamos ieteikumus tā uzlabošanā.

Ugunsdrošībai lietojamās zīmes un signālkrāsojums

• Saimnieciskās darbības objektu un teritoriju nodrošina ar ugunsdrošības zīmēm ( pielikums), lai sniegtu informāciju par ugunsdrošības pasākumiem objektā.

Kā jauninājums ir tas, ka visas ugunsdrošībai nepieciešamās zīmes ir atrodamas šo noteikumu 1.pielikumā un ir brīvi pieejamas, atšķirībā no iepriekšējās Ugunsdrošības noteikumu redakcijas, kurā bija minēta atsauce uz LVS 446.

 

• Izgaismota zīme, luminiscējoša zīme, gaismu atstarojoša zīme.

Ir sniegts pilnvērtīgs skaidrojums kādām ir jābūt šīm zīmēm, Ugunsdrošības noteikumu izpratnē.

 

• Zīme ir no mehāniski izturīga un pret dažādiem darba vides un klimatiskajiem laikapstākļiem izturīga materiāla. Ja vides iedarbības vai citu apstākļu dēļ zīme zaudējusi krāsojumu, saprotamību, nozīmi vai bojāta vairāk par 10 procentiem, to atjauno.

Papildus ir noteiktas arī zīmes ekspluatācijas prasības, pieļaujamais bojājuma apjoms.

• No iekšpuses izgaismotā zīme ir ar indikāciju, kas norāda, ka tā ir ieslēgta un ka tai ir radies bojājums.

Iepriekš šādas prasības nebija obligātas. Tas nozīmē, ka laika gaitā būs nepieciešams nomainīt vecākas paaudzes izgaismotās zīmes bez indikācijām ar mūsdienīgām izgaismotām zīmēm, kurām ir indikācija.

 

• Izgaismotai zīmei ar autonomu elektroenerģijas avotu pastāvīgā elektroenerģijas avota avārijas gadījumā jānodrošina gaismas izstarojums vismaz 30 minūtes.

Izgaismotajās zīmēs ievietoto akumulatoru minimālais darba laiks ir 30 min., atsevišķiem modeļiem ražotāji paredz arī citus akumulatoru darba laikus – 60 min., 90 min., u.c. Pamatojoties uz to ka LVS 446 “Ugunsdrošībai un civilajai aizsardzībai lietojamās drošības zīmes un signālkrāsojums” ir iekļauts piemērojamo standartu sarakstā Ministru kabineta 2016.gada 19.aprīļa noteikumu Nr.238 “Ugunsdrošības noteikumi” prasību izpildei, izgaismoto zīmju pārbaude ir jāveic ne retāk kā reizi mēnesī.

 

• Zīmi, kas norāda evakuācijas ceļu un izeju, kas paredzēta vismaz 50 cilvēku evakuācijai vai ja evakuācijas ceļš pārsniedz 20 m, nodrošina ar iekšējo apgaismojumu no pastāvīga un autonoma elektroenerģijas avota.

Tiek noteiktas precīzas prasības attiecībā uz izgaismotām zīmēm, kas norāda evakuācijas ceļus un izejas. Tātad šādām zīmēm ir jābūt patstāvīgi ieslēgtām un nodrošinātām ar autonomu elektroenerģijas avotu.

 

• Zīmei, kura apzīmē ugunsdzēsības ūdensņemšanas vietu, izmērs ir vismaz 200 x 200 mm.

Noteikumi nosaka tikai minimālos zīmes izmērus, izmēri var būt arī lielāki, ja zīmi ir nepieciešams saskatīt no lielāka attāluma.

 

• Teritorijā uzstādītās zīmes, kas paredzētas ugunsdzēsības dienesta darbībai, pastāvīgi izgaismo vai tās ir gaismu atstarojošas. Attālums starp vienādas nozīmes ugunsdrošības zīmēm, kas uzstādītas teritorijā, nedrīkst būt lielāks par 60 m. Attālums no zīmes līdz ugunsdzēsības hidrantam vai ūdensņemšanas vietai nedrīkst būt lielāks par 20 m.

Daudzos objektos nodrošināt pastāvīgu zīmju izgaismojumu varētu būt problemātiski, tamdēļ “AP-HELP” iesaka pasūtīt zīmes ar atstarojošiem elementiem. Pasūtot zīmes, pievērsiet uzmanību noteikumos noteiktajiem maksimālajiem attālumiem, lielākos objektos iespējams būs nepieciešamas papildus zīmes.

 

• Ja ugunsdzēsības ūdensvada cauruļvada krāsojums neatbilst tā saturam (tas pastāvīgi nesatur attiecīgo vielu), vadības iekārtas vai noslēgarmatūras tuvumā tas tiek marķēts ar attiecīgā signālkrāsojuma gredzenu pa cauruļvada aploci.

Šobrīd, ugunsdrošības noteikumos un piemērojamos standartos nav noteikts ugunsdzēsības ūdensvada cauruļvada krāsojums, tādēļ ir grūti noteikt vai tas atbilst vai neatbilst prasībām. “AP-HELP” speciālisti iesaka izmantot LVS 446, kur ir noteikta cauruļvadu signālkrāsojuma pamatmarķējuma krāsa, gan identifikācijas signālkrāsojuma gredzenu krāsa. Tiesa Ugunsdrošības noteikumos un LVS 446 ir noteikti atšķirīgi šo gredzenu izmēri. Lai rastu pareizāko marķēšanas risinājumu, iesākām konsultēties ar ugunsdrošības speciālistiem.

 

• Signālkrāsojuma gredzenus izvieto ik pēc 4 m atkarībā no cauruļvada posmu garuma, cauruļvada savienojumu vietās un abās pusēs pie vārstiem, aizbīdņiem, apkalpojamām iekārtām, sienām, pārsegumiem, kurus šķērso cauruļvadi, kā arī jebkurā citā vietā, kur marķējums ir nepieciešams. Cauruļvadus marķē ar plūsmas virziena norādi. Šā punkta prasības neattiecas uz publisku objektu, ja šie cauruļvadi šķērso objektu un uz tā nav noslēgarmatūras vai citu vadības mezglu.

Noteikti precīzi marķējuma izvietojuma attālumi. Noteiktais attālums ir nedaudz atšķirīgs no LVS 446 prasībām, tamdēļ iesakām pieturēties pie ugunsdrošības noteikumu prasībām.

 

• Uz ugunsdzēsības sistēmas cauruļvada izvietoto ugunsdzēsības iekārtu vai vadības mezglu krāsojums ir sarkanā (piemēram, RAL-3001) krāsā.

No noteiktās prasības izriet, ka visi ugunsdzēsības ūdensvada aizbīdņi, ventiļi un krāni būs jānokrāso sarkanā krāsā. Tās protams būs papildus izmaksas,  rezultātā varēs viegli atšķirt ugunsdzēsības ūdensvada iekārtas no saimniecības ūdensvada iekārtām.

 

• 1., 7.2. un 7.3. zīmi “Piebrauktuve ugunsdzēsības transportam” (1. pielikums) izvieto ne augstāk par 2,5 m no teritorijas planējuma atzīmes. Zīmes minimālais izmērs ir 200 x 400 mm.

Ir ieviesta jauna ugunsdrošības zīme ar konkrētām prasībām par izmēriem un izvietojumu. Zīmi paredzēts izvietot slēgtā vai iežogotā ražošanas un noliktavu objekta teritorijā pie vietām, kur atrodas ugunsdzēsības tehnikas pieslēgšanas ierīces objekta iekšējai un ārējai ugunsdzēsības sistēmai un pie ugunsdzēsības ūdensņemšanas vietām, ugunsdzēsības rezervuāriem un atklātām ūdens tilpnēm.

 

• 4. zīmi “Vieta ugunsdzēsības transportam” (1. pielikums) izvieto pie objekta, kas ir augstāks par 10 stāviem, un vietās, kurās paredzēta autokāpņu vai autopacēlāju novietošana, lai nodrošinātu ugunsdzēsības un glābšanas darbus. Zīmes minimālais izmērs ir 400 x 400 mm.

Prasības attiecas uz visām minētajām ēkām, gan uz dzīvojamām, gan biroju, gan arī citu lietošanas veidu ēkām. Lai noskaidrotu zīmes izvietošanas vietu, iesakām ēku pārvaldniekiem un atbildīgajām personām konsultēties ar ugunsdrošības speciālistiem.

 

Evakuācijas plāns.

• Evakuācijas plāna minimālais izmērs ir 210 x 297 mm. Evakuācijas plānam ir grafiskā un teksta daļa.

Tiek noteikts minimālais evakuācijas plāna izmērs, kas atbilst A4 lapas izmēram. Evakuācijas plānus priekš lielākām telpām iesakām izstrādāt uz A3 izmēra lapām.

• Evakuācijas plāna grafisko daļu izstrādā, pamatojoties uz būvprojekta arhitektūras daļas vai ēkas kadastrālās uzmērīšanas lietas stāvu plāniem (tehniskās inventarizācijas lietas stāvu plāniem), norādot:
• evakuācijas izejas, evakuācijas maršrutus un virzienus (piemēram, RAL-6032 krāsas nepārtraukta līnija ar virziena norādi);
• evakuācijai un glābšanai izmantojamās kāpnes (piemēram, signālkrāsojums RAL–6032);
• ugunsdzēsības un evakuācijas ārējās kāpnes;
• ugunsdzēsības iekārtu un līdzekļu atrašanās vietas;
• evakuācijas plāna izvietojuma vietu “Jūs atrodaties šeit” (apzīmē ar oranžu punktu);
• manuālo ugunsdrošībai nozīmīgo inženiertehnisko sistēmu  ierīču atrašanās vietas.

Noteikumos ir ierakstītas pamatprasības evakuācijas plāna izstrādāšanai, kuras iepriekš bija minētas LVS 446 un bija pieejamas tikai par maksu. Noformējuma krāsas toņi nav stingri noteikti, bet iesakām izmantot LVS 446 paraugā norādītās krāsas.

 

• Evakuācijas plāna teksta daļā iekļauj īsu informāciju par rīcību ugunsgrēka gadījumā. Publiskā objektā, kurā var uzturēties ārzemnieki, evakuācijas plāna teksta daļu valsts valodā papildina ar tulkojumu angļu valodā un krievu valodā.

Šīs prasības arī ir pārņemtas no LVS 446, jauninājums ir teksta daļas valodu skaits – iepriekš bija nepieciešamas 3 valodas neskaitot valsts valodu, šobrīd ir noteiktas tikai 2 , angļu un krievu valodas.

 

• Evakuācijas plāns ir aktuāls, pārskatāms un izvietots katrā stāvā labi redzamā un apgaismotā vietā.

No prasībām izriet, ka jebkuras izmaiņas objekta telpu plānojumā, ugunsdzēsības inventāra izvietojumā vai izmaiņas manuālo ugunsdrošībai nozīmīgo inženiertehnisko sistēmu     ierīču atrašanās vietās ir jāatspoguļo evakuācijas plānos, uzturot tos aktuālus.

 

• Evakuācijas plānus izvieto evakuācijas ceļos, gaiteņos, starp izejām uz kāpņu telpu vai izejām no objekta. Attālums starp evakuācijas plāniem nedrīkst pārsniegt 40 m.

Atšķirībā no iepriekšējiem ugunsdrošības noteikumiem, šobrīd ir noteikts minimālais attālums starp evakuācijas plāniem.

 

• Ja stāva platība pārsniedz 1000 m², evakuācijas plānā norāda tikai tuvākos evakuācijas ceļus un izejas.

Prasība attiecināma uz lieliem objektiem un tagad nebūs nepieciešams evakuācijas plānā iekļaut visas stāva telpas, bet pietiks tikai ar to daļu.

 

 

 

Evakuācijas ceļi un izejas.

• Publiskā vai saimnieciskās darbības objektā, tā ugunsdrošības nodalījumā, objekta stāvā un telpā aizliegts atrasties:
• vairāk par 50 cilvēkiem, ja ir viena evakuācijas izeja;
• vairāk par 500 cilvēkiem, ja ir divas evakuācijas izejas;
• vairāk par 1000 cilvēkiem, ja ir trīs evakuācijas izejas.

Ugunsdrošības noteikumos ir ieviests jauninājums, kas saistīts ar pieļaujamo cilvēku skaitu objektā. Objektu atbildīgajām personām iesakām izvērtēt savu objektu un nepieciešamības gadījumā ierobežot cilvēku skaitu objektā vai arī veikt pārplānošanu un ierīkot papildus evakuācijas izejas.

 

• Ja evakuācijas ceļa brīvais platums ir 1 m, pa to atļauts evakuēt cilvēkus, kuru skaits nepārsniedz 50. Ja evakuācijas ceļa brīvais platums ir 1–1,2 m, pa to atļauts evakuēt 51–250 cilvēkus. Ja evakuējamo skaits no telpas vai no vienā stāvā izvietotām telpām pārsniedz 250 lietotājus, evakuācijas ceļa summārais platums katriem nākamajiem 100 lietotājiem ir par 50 cm lielāks. Ārstniecības un aprūpes iestādēs, ja evakuējamo cilvēku skaits pārsniedz 50, evakuācijas ceļa brīvais platums nedrīkst būt mazāks par 1,80 m.

Līdzīgi prasībām par evakuācijas izejām, ir ieviestas arī prasības evakuācijas ceļu platumiem. Arī no šīm prasībām ir atkarīgs maksimāli pieļaujamais cilvēku skaits objektā.

• Durvis evakuācijas ceļos ir viegli atveramas no telpas iekšpuses bez aizkavējuma un šķēršļiem un ir apzīmētas ar 5.5., 5.6. un 5.9. zīmi ( pielikums). Par aizkavējumu tiek uzskatīts jebkurš šķērslis, kas liedz atvērt durvis ilgāk par trim sekundēm.

Noteikumos tiek precīzi definēts, kas ir aizkavējums evakuācijas durvju atvēršanai – jebkurš šķērslis, kas liedz atvērt durvis ilgāk par 3 sekundēm.

• Avārijas un evakuācijas apgaismojuma tīklus un ierīces uztur lietošanas kārtībā. Evakuācijas apgaismojuma (evakuācijas izeju izgaismoto rādītāju un evakuācijas virziena izgaismoto rādītāju) rezerves elektroapgādes elementi nodrošina tīkla darbību vismaz 30 minūtes. Evakuācijas izeju izgaismoto rādītāju un evakuācijas virziena izgaismoto rādītāju zīmes ir ieslēgtas pastāvīgi vai ieslēdzas evakuācijas laikā.

Visiem evakuācijas izeju izgaismotiem rādītājiem un evakuācijas virziena izgaismotiem rādītājiem jābūt aprīkotiem ar lādējamiem akumulatoriem, kuri nodrošina ierīču darbību vismaz 30 min. Saskaņā ar iepriekš minētajām prasībām, izgaismotiem rādītājiem jābūt aprīkotiem ar indikācijas diodēm, kas norāda ierīces un uzlādes darba stāvokli. Iesakām uzmanīgi pārbaudīt jūsu objektā uzstādītās ierīces un noteikumu prasībām neatbilstošās ierīces būs nepieciešams nomainīt. Kā arī iesakām šīs ierīces regulāri pārbaudīt, atvienojot tās no elektrotīkla uz 30 min.

• Evakuācijas ceļos aizliegts izvietot dekorācijas, apdares materiālus (spoguļus vai citus gaismu atstarojošus pārklājumus) vai apgaismes iekārtas, kas var maldināt cilvēkus evakuācijas laikā. Šā punkta prasības attiecas arī uz cilvēku evakuācijai paredzētajām durvīm;

Prasības vairāk attiecas uz naktsklubiem, saloniem un citām sabiedriskām vietām. Atbildīgajām personām nepieciešams stingri ievērot šīs prasības, jo evakuācijas laikā cilvēki ir ļoti satraukti, ja vēl papildus evakuācijas ceļos būs lietas, kas viņus dezorientēs vai maldinās, ir iespējamas ļoti nepatīkamas sekas.